Still OKRokasgrāmatas

Dzīvojat viens? Lūk, kā saglabāt drošību, nezaudējot neatkarību

Vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk dzīvo vieni. Vācijā — vairāk nekā 17 miljoni. ASV — vairāk nekā 37 miljoni. Visā Eiropā un Ziemeļamerikā simtiem miljonu cilvēku dzīvo viena cilvēka mājsaimniecībās. Neatkarība ir izvēle, kas ir svinēšanas vērta — taču tā nāk ar klusu bažu: Ko darīt, ja kaut kas notiek, un neviens nepamana?

Patiesais risks nav tāds, kā jūs domājat

Domājot par drošības riskiem cilvēkiem, kas dzīvo vieni, mēs bieži iedomājamies ielaušanos vai nelaimes gadījumus. Taču visbiežākais risks ir daudz prozaiskāks: kritiens vannas istabā, pēkšņa slimība, zāļu reakcija — situācijas, kurās esat pie samaņas, bet nevarat sasniegt tālruni, vai esat bezsamaņā, un neviens nav paredzējis pārbaudīt jūs vairākas dienas.

Izaicinājums nav novērst šīs situācijas. Tas ir nodrošināt, ka kāds ātri pamana, kad tās notiek.

Praktiski drošības padomi

1. Izveidojiet ikdienas reģistrācijas rutīnu

Vienkāršākais drošības pasākums: kāds sagaida regulāras ziņas no jums. Tas varētu būt ikdienas īsziņa draugam, rīta zvans ģimenes loceklim vai — uzticamāk — automatizēta sistēma, kas brīdina jūsu kontaktpersonas, ja neatbildat.

2. Dalieties ar atslēgu ar kādu, kam uzticaties

Ja kaut kas notiek un jūsu kontaktpersonas tiek brīdinātas, tām jāspēj fiziski sasniegt jūs. Uzticams kaimiņš vai draugs ar rezerves atslēgu var nozīmēt atšķirību starp stundām un dienām.

3. Turiet tālruni uzlādētu un tuvumā

Jūsu tālrunis ir jūsu glābšanas līnija. Turiet to uzlādētu un sasniedzamu — īpaši vannas istabā un guļamistabā, kur notiek lielākā daļa mājas nelaimes gadījumu.

4. Apsveriet drošības reģistrācijas lietotni

Manuāla ikdienas īsziņa darbojas — līdz aizmirstat, vai draugs aizmirst uztraukties, kad neatbildat. Drošības lietotne, kas izstrādāta cilvēkiem, kas dzīvo vieni, var automatizēt šo procesu: reģistrējaties pēc sava grafika, un, ja to palaidat garām, kontaktpersonas automātiski tiek informētas caur WhatsApp, SMS vai e-pastu. Nav vietas cilvēciskām kļūdām no abām pusēm.

Dzīve vienam dažādos vecumos

20–30 gadu vecumā

Jūs esat veseli, aktīvi, un risks šķiet abstrakts. Taču varbūt dzīvojat tālu no ģimenes, ceļojat vieni vai strādājat mājās bez kolēģiem, kas jūs pārbauda. Kritiens skrienot, velosipēda avārija, saindēšanās ar pārtiku, kas kļūst nopietna — tas notiek arī jauniem, veseliem cilvēkiem. Atšķirība nav riska līmenī; tā ir tajā, ka neviens nesagaida nesaņemt ziņas no jums kādu laiku, tāpēc kavēšanās, pirms kāds pamana, var būt ilga.

40–50 gadu vecumā

Veselības riski sāk pieaugt, taču jūs joprojām esat neatkarīgi. Varbūt esat šķīrušies, dzīvojat vieni pēc šķiršanās vai vienkārši baudāt vientuļnieka dzīvi. Bieži vien šis ir vecums, kad rūpes mainās — jūs sākat domāt par saviem novecojušajiem vecākiem, kas dzīvo vieni, vienlaikus paši esot cilvēks, kas dzīvo viens. Reģistrācijas sistēma darbojas abos virzienos: iestatāt to sev un palīdzat vecākiem to arī iestatīt.

60, 70 gadu vecumā un vecāk

Risks ir reāls un bažas ir kopīgas. Jūsu bērni par jums uztraucas; jūs nevēlaties viņus apgrūtināt. Pareizais risinājums respektē jūsu neatkarību, vienlaikus dodot ģimenei mieru. Jums nav nepieciešama GPS izsekošana vai viedmājas sensori. Jums vajag vienkāršu pogu, kas saka "esmu labi" — un automātisku brīdinājumu, kad to nenospiežat.

Ja iestatāt reģistrācijas sistēmu gados vecākam vecākam, skatiet mūsu rokasgrāmatu vecāku ģimenēm.

Ko meklēt reģistrācijas lietotnē

Kā Still OK darbojas cilvēkiem, kas dzīvo vieni

Still OK tika veidota īpaši cilvēkiem, kas dzīvo vieni. Jūs iestatāt reģistrācijas intervālu (piem., ikdienas), un lietotne atgādina pieskarties "Viss labi" pirms termiņa. Ja palaižat garām, kontaktpersonas saņem e-pastu — un ar Premium WhatsApp ziņojumu (vai SMS) ar jūsu GPS atrašanās vietu.

Funkcijas, kas ir svarīgas, dzīvojot vienam:

Bez izsekošanas, bez novērošanas, bez nepārtrauktas uzraudzības. Tikai vienkāršs solījums: ja nereģistrēsieties, kāds, kam par jums rūp, to zinās.

Iestatīt manu drošības tīklu Skatīt visas funkcijas